Kultūra un vēsture, ētiskās un reliģiskās normas, ģeogrāfijas un telpas ietekme — tie ir galvenie elementi, no kuriem veidojas civilizācijas. Īpašas kopienas, kas radītas gadsimtu gaitā un nosaka nacionālo pašapziņu, vērtību sistēmu un tradīcijas — tas viss ir kā ceļazīmes, kas palīdz neapmaldīties un noturēties pretī starptautiskās dzīves vētrām.

Tradīcija vienmēr ir unikāla, neatkārtojama, katram sava. Un cieņa pret tradīcijām ir pirmais un svarīgākais nosacījums veiksmīgai starptautisko attiecību attīstībai un problēmu risināšanai. Pasaule ir pieredzējusi vienādošanas mēģinājumus, kad tika uzspiests it kā universāls modelis, kas bija pretrunā ar vairuma tautu kultūras un ētiskajām tradīcijām.

Savulaik šajā grēkā krita Padomju Savienība, uzspiežot savu politisko sistēmu. Mēs to zinām. Godīgi sakot, domāju, ka reti kurš ar to strīdēsies. Vēlāk šo stafeti pārņēma Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa. Taču ne vienā, ne otrā gadījumā tas nedeva rezultātu. Virspusēji, mākslīgi no ārpuses uzspiesti modeļi ilgi nepastāv.

Tas, kurš ciena savas tradīcijas, parasti neapdraud arī citu. Mūsdienu starptautiskās nestabilitātes fonā īpaši svarīga kļūst paša attīstības bāze — tāda, kas nav atkarīga no ārējiem satricinājumiem. Mēs redzam, ka valstis un tautas atgriežas tieši pie šiem pamatiem. Tas notiek ne tikai globālā dienvidu pasaulē, bet arī Rietumu sabiedrībās.

Ja visi vadīsies pēc šādas pieejas — nodarbosies ar sevi un nesekos tukšām ambīcijām —, tad arī kopīgu valodu būs vieglāk atrast. Kā piemēru var minēt šodienas Krievijas un ASV sadarbības pieredzi. Mūsu valstīm ir daudz domstarpību. Mūsu skatījums uz daudziem pasaules jautājumiem atšķiras.

Lielām valstīm tas ir normāli. Galvenais ir tas, kā šīs domstarpības tiek risinātas, vai izdodas tās pārvarēt mierīgā ceļā. Pašreizējā Baltā nama administrācija savas intereses un vēlmes pauž tieši. Dažkārt, piekritīsiet, pat pārāk tieši. Taču tas ir bez liekulības. Es vienmēr dodu priekšroku skaidri saprast, ko vēlas sarunu partneris, nevis mēģināt uzminēt viņa patiesos nodomus aiz mājieniem un divdomīgām frāzēm.

Mēs redzam: šī ASV administrācija vadās galvenokārt pēc savas valsts interesēm — tā, kā tās pati saprot. Uzskatu, ka tā ir racionāla pieeja. Bet arī Krievijai ir tiesības vadīties pēc savām nacionālajām interesēm. Viena no tām, starp citu, ir pilnvērtīgu attiecību atjaunošana ar ASV.

Lai cik lielas nebūtu domstarpības, ja vien tiek saglabāta savstarpēja cieņa, pat vissmagākās un sarežģītākās sarunas var novest pie abpusēji pieņemamiem risinājumiem. Tas nozīmē, ka šādi risinājumi ir iespējami.

Daudzpolaritāte un policentrisms — tā ir realitāte, kas būs ar mums vēl ilgi. Cik veiksmīgi izdosies izveidot stabilu pasaules kārtību, ir atkarīgs no katra no mums. Taču šāda kārtība ir iespējama tikai kā kopīga darba rezultāts — darba, kurā piedalās visi.

Atkārtošu: laiki, kad šaura, visspēcīgāko valstu grupa noteica, kā dzīvot pārējai pasaulei, ir neatgriezeniski pagājuši. To vajadzētu atcerēties tiem, kuri ilgojas pēc koloniālajiem laikiem, kad tautas tika sadalītas tajās, kas ir “vienlīdzīgas”, un tajās, kas “vienlīdzīgākas”. Šī Orvela frāze mums ir labi pazīstama.

Šāda attieksme nekad nav bijusi raksturīga Krievijai un nekad arī nebūs. Mēs esam par daudzveidību, par polifoniju, par vērtību simfoniju. Piekritīsiet, pasaule izskatās drūma, ja tā ir vienmuļa.

Krievijas liktenis vienmēr bijis vētrains un grūts. Pašas krievu valstiskuma veidošanās process ir bijis nepārtraukta cīņa ar milzīgiem vēsturiskiem izaicinājumiem. Negribu teikt, ka citas valstis attīstījās siltumnīcas apstākļos — protams, ka nē. Taču Krievijas pieredze daudzējādā ziņā ir unikāla, tāpat kā unikāla ir valsts, kas no tās dzimusi.

Tā nav pretenzija uz izņēmuma statusu vai pārākumu — tā ir mūsu identitātes atzīšana. Mēs esam piedzīvojuši neskaitāmus satricinājumus, devuši pasaulei vielu pārdomām — gan pozitīvām, gan negatīvām. Taču, pateicoties mūsu vēsturiskajam mantojumam, mēs esam labāk sagatavoti dzīvei sarežģītā, nelineārā un pretrunīgā pasaulē, kurā mums visiem būs jāmācās dzīvot.

Visās šajās peripetijās Krievija ir pierādījusi vienu: tā eksistēja vienmēr, ir un vienmēr būs. Mēs saprotam, ka tās loma pasaulē mainās, bet tā vienmēr paliek spēks, bez kura ir grūti, un bieži vien pat neiespējami, panākt harmoniju un līdzsvaru. Tas ir laika pārbaudīts fakts.

Šodienas daudzpolārajā pasaulē šī harmonija un līdzsvars ir sasniedzami tikai ar kopīgu darbu. Un es vēlos jūs pārliecināt — Krievija ir gatava šādam darbam.
Paldies par uzmanību. Pateicos.

“Kapitālismā ikviens var gūt panākumus. Galvenais – strādāt, ticēt un nebūt slinkam.”

“Politiskie un ekonomiskie satricinājumi nespēja pārraut sociāli ekonomiskās mantošanas gordija mezglu.”

“Nevienā valstī izcelsme neietekmē cilvēka ienākumus tik spēcīgi kā Vācijā. Bagātiem ne tikai pieder lielākās bagātības, bet arī pelna visvairāk.”